Suņu dzimta

Šī dzimta sastāv no 14 ģintīm un 34 sugām. Suņi ir plaši izplatīta dzimta, kas sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktiku. Suņu dzimtas pārstāvis ir vienīgais no plēsēju kārtas, kas sastopams Austrālijā, dingo; tiek uzskatīts, ka šo sugu cilvēki ieviesuši aizvēsturiskajos laikos. Suņu dzimtas fosilijas pieskaitāmas pie oligocēnās un miocēnās ēras atradumiem, kas tos padara par vienu no senākajām pastāvējušajām plēsēju kārtas grupām. Suņu dzimta, visticamāk, ir agrīnais suņveidīgo apakškārtas atzars (kas ietver sevī caunu dzimtu, jenotu dzimtu, lāču dzimtu, roņu dzimtu, ausroņu dzimtu un valzirgu dzimtu). 
Lielākoties būdami vidēja izmēra gaļēdāji, suņi ir vairāk tendēti visēdāji nekā citi plēsēji, patērējot pārtikā bezmugurkaulniekus, augus un kritušos dzīvniekus, kā arī pašu nomedīto. Tie ir vairāk pielāgojušies izturībai nekā ātruma attīstīšanai, un medī, balstoties uz izsekošanu garās distancēs salīdzinoši atklātā vidienē, līdz medījums pagurst. Tas tiek sagrābts aiz sprandas un piespiests pie zemes, tam seko spēcīga purināšana, kuras rezultātā spranda var tikt pārlauzta. Lielāku medījumu padara nekustīgu, iekožoties vēdera mīkstajās daļās, traumējot iekšējos orgānus un izraisot nāvi no šoka. Suņiem piemīt izcila oža, tāpat arī labi attīstīta dzirde, bet redze ir salīdzinoši vājāka. Suņu ķermenis ir apveltīts ar platām, dziļām krūtīm un gariem purniem. 
Suņu kājas un ķepas ir mēreni garenas, tie staigā, balstoties uz pirkstiem. Priekšķepām parasti ir 5 pirksti. Malējie pirksti ir gari, bet nav savienojušies. Atšķirībā no kaķu dzimtas, suņiem ir neievelkami nagi. Tas nozīmē, ka kustību rezultātā tie nodilst un nav izmantojami kā īpaši pielāgoti ieroči, kā tas ir citiem plēsējiem. Visiem suņu tēviņiem ir labi attīstīts dzimumlocekļa kauls.

Suņu galvaskausam ir iegarena sejas daļas forma. 
Suņiem ir teju pilns zobu komplekts, kas sastāv no sekojošas zobu formulas: 3/3, 1/1, 4/4, 1-2/2-3 = 38-42. Suņu zobi ir lieli, bet neasi. Dzerokļi ir vairāk domāti barības sasmalcināšanai. Zobu pāris – P4 un M1 – ir spēcīgi veidots. 
Dažām sugām (parasti tām, kurām ir lielāki ķermeņa izmēri) ir tendence veidot barus ar stingru sociālo hierarhiju un pārošanās sistēmu. Medības barā ļauj suņiem noķert dzīvniekus, kas ir krietni lielāki par viņiem pašiem. Vilku barā pārojas tikai divi dominējošie bara dzīvnieki. Baru veidojošās sugas, kā arī mazāk sabiedriskās sugas kā lapsas ir ļoti piesaistītas teritorijai. Teritorijas iezīmēšanu daudzas sugas īsteno ar urinēšanu uz perifērijā un teritorijas robežās esošiem objektiem. Šo sugu sociālajā uzvedībā liela nozīme ir arī citiem smaržu dziedzeriem; to skaitā ir arī anālie dziedzeri un astes pamatnē esošie dziedzeri. 
Cilvēki daudzas suņu dzimtas sugas uztver kā nevēlamus kaitēkļus, tādēļ to populācija ir ievērojami samazinājusies. Zemnieki likvidē koijotus un vilkus, vainojot tos aitu un liellopu ganāmpulku apdraudēšanā. Citas sugas identificētas kā trakumsērgas pārnēsātājas (lapsas) un tāpat tiek pakļautas izmedīšanai. Dažas lapsu sugas tiek augstu vērtētas to kažoku dēļ, kurus izmanto modes industrijā. Jau tūkstošiem gadu mājas suns (Canis lupus familiaris) ir ticis pieradināts un bijis cilvēkam noderīgas dažādos veidos, kā transports, kā ganāmpulku sargs un aizstāvis, gan arī bieži izmantots vienkārši kā sabiedrotais.

Šajā mājaslapā varēsiet iepazīties ar informāciju par dažādām suņu šķirnēm, apgūt suņu apmācības pamatus, aplūkot piemīlīgas suņu bildes, interesantus video, atrast iespējams savu nākomo mīluli,kurš tā vien gaida, lai Jūs viņu paņemtu no patversmes.