Suņu
dzimta
Šī
dzimta sastāv no 14 ģintīm un 34 sugām. Suņi ir plaši izplatīta dzimta,
kas sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktiku. Suņu dzimtas
pārstāvis ir vienīgais no plēsēju kārtas, kas sastopams Austrālijā,
dingo; tiek uzskatīts, ka šo sugu cilvēki ieviesuši aizvēsturiskajos
laikos. Suņu dzimtas fosilijas pieskaitāmas pie oligocēnās un miocēnās
ēras atradumiem, kas tos padara par vienu no senākajām pastāvējušajām
plēsēju kārtas grupām. Suņu dzimta, visticamāk, ir agrīnais suņveidīgo
apakškārtas atzars (kas ietver sevī caunu dzimtu, jenotu dzimtu, lāču
dzimtu, roņu dzimtu, ausroņu dzimtu un valzirgu dzimtu).
Lielākoties būdami vidēja izmēra gaļēdāji, suņi ir vairāk tendēti
visēdāji nekā citi plēsēji, patērējot pārtikā bezmugurkaulniekus, augus
un kritušos dzīvniekus, kā arī pašu nomedīto. Tie ir vairāk
pielāgojušies izturībai nekā ātruma attīstīšanai, un medī, balstoties
uz izsekošanu garās distancēs salīdzinoši atklātā vidienē, līdz
medījums pagurst. Tas tiek sagrābts aiz sprandas un piespiests pie
zemes, tam seko spēcīga purināšana, kuras rezultātā spranda var tikt
pārlauzta. Lielāku medījumu padara nekustīgu, iekožoties vēdera
mīkstajās daļās, traumējot iekšējos orgānus un izraisot nāvi no šoka.
Suņiem piemīt izcila oža, tāpat arī labi attīstīta dzirde, bet redze ir
salīdzinoši vājāka. Suņu ķermenis ir apveltīts ar platām, dziļām krūtīm
un gariem purniem.
Suņu kājas un ķepas ir mēreni garenas, tie staigā, balstoties uz
pirkstiem. Priekšķepām parasti ir 5 pirksti. Malējie pirksti ir gari,
bet nav
savienojušies. Atšķirībā no kaķu dzimtas, suņiem ir neievelkami nagi.
Tas nozīmē, ka kustību rezultātā tie nodilst un nav izmantojami kā
īpaši pielāgoti ieroči, kā tas ir citiem plēsējiem. Visiem suņu
tēviņiem ir labi attīstīts dzimumlocekļa kauls.
Suņu
galvaskausam ir iegarena sejas daļas forma.
Suņiem ir teju pilns zobu komplekts, kas sastāv no sekojošas zobu
formulas: 3/3, 1/1, 4/4, 1-2/2-3 = 38-42. Suņu zobi ir lieli,
bet neasi. Dzerokļi ir vairāk domāti barības sasmalcināšanai. Zobu
pāris – P4 un M1 – ir spēcīgi veidots.
Dažām sugām (parasti tām,
kurām ir lielāki ķermeņa izmēri) ir tendence veidot barus ar stingru
sociālo hierarhiju un pārošanās sistēmu. Medības barā ļauj suņiem
noķert dzīvniekus, kas ir krietni lielāki par viņiem pašiem. Vilku barā
pārojas tikai divi dominējošie bara dzīvnieki. Baru veidojošās sugas,
kā arī mazāk sabiedriskās sugas kā lapsas ir ļoti piesaistītas
teritorijai. Teritorijas iezīmēšanu daudzas sugas īsteno ar urinēšanu
uz perifērijā un teritorijas robežās esošiem objektiem. Šo sugu
sociālajā uzvedībā liela nozīme ir arī citiem smaržu dziedzeriem; to
skaitā ir arī anālie dziedzeri un astes pamatnē esošie
dziedzeri.
Cilvēki daudzas suņu dzimtas sugas uztver kā nevēlamus kaitēkļus, tādēļ
to populācija ir ievērojami samazinājusies. Zemnieki likvidē koijotus
un vilkus, vainojot tos aitu un liellopu ganāmpulku apdraudēšanā. Citas
sugas identificētas kā trakumsērgas pārnēsātājas (lapsas) un tāpat tiek
pakļautas izmedīšanai. Dažas lapsu sugas tiek augstu vērtētas to kažoku
dēļ, kurus izmanto modes industrijā. Jau tūkstošiem gadu mājas suns
(Canis lupus familiaris) ir ticis pieradināts un bijis cilvēkam
noderīgas dažādos veidos, kā transports, kā ganāmpulku sargs un
aizstāvis, gan arī bieži izmantots vienkārši kā sabiedrotais.
Šajā
mājaslapā varēsiet iepazīties ar informāciju par dažādām suņu šķirnēm,
apgūt suņu apmācības pamatus, aplūkot piemīlīgas suņu bildes,
interesantus video, atrast iespējams savu nākomo mīluli,kurš tā vien
gaida, lai Jūs viņu paņemtu no patversmes.
|