Šķirnes raksturojums- Japāņu špica garajam apmatojumam ir bieza pavilna baltā krāsā, aste ir klāta ar gariem matiem un tiek turēta saliekta gredzenā uz muguras. Uz kājām zem ceļiem apmatojums ir īss un pieguļošs, virs ceļiem uz pakaļkājām tas ir pusgarš, veidojot sunim „bikses”, uz priekškājām- spalva arī ir nedaudz garāka, atgādinot aproces. Uz ķepām apmatojums ir ļoti blīvs. Japāņu špica purns ir izteikti ķīlveida. Ausis ir mazas un stāvošas, purns īss, ar mērenu pāreju no pieres uz purnu. Lielās ovālās acis ir tumšas un novietotas nedaudz ieslīpi, degungals un lūpas ir melnas.

Temperaments- japāņu špics ir dedzīgs, inteliģents un rotaļīgs suns, modrs un ļoti paklausīgs. Šis pārdrošais suns ir lielisks sargsuns un brīdinās saimnieku par iespējamām briesmām, kad vien uzskatīs to par vajadzīgu. Šo šķirni nebūt nav grūti trenēt, kamēr vien saimnieks būs nelokāms dotajās komandās un attieksmē. Suņi ļoti ātri visu apgūst, tiem ļoti patīk frīsbijs, adžilitī vai citas aktīvas spēles. Tie labi saprotas ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem.

Japāņu špics savā būtībā ir liels suns maza suņa ķermenī. Mazais, izturīgais suns aktīvi aizstāvēs māju un ģimenes locekļus, var kļūt arī par apnicīgu rējēju, taču šo īpašību selekcijas ceļā audzētāji ir centušies samazināt. Saimnieka ģimenē suns ir priecīgs, izturīgs, mīlošs un lepns, bet kā visi špicveidīgie suņi- tas ir aizdomīgs pret svešiniekiem un vienmēr ries uz nepazīstamām personām kamēr netiks ar tiem iepazīstināts.

Augstums (skaustā)- 30-38 cm
Svars- 5-10 kg

Turēšanas apstākļi- japāņu špics ir piemērots dzīvei dzīvoklī, un lieliski var iztikt bez piemājas dārza, ja sunim nodrošina pietiekamas fiziskās aktivitātes.

Treniņi- šis mazais aktīvais sunītis pielāgosies jūsu dzīvesstilam tik ilgi, kamēr netiks atstāts viens uz ilgāku laiku periodu- tas špicam ļoti nepatiks. Sunim patiks ilgas pastaigas katru dienu un iespēja brīvi izskraidīties atbrīvotam no saites.

Dzīves ilgums- aptuveni 12 gadi

Kopšana- japāņu špicu ir regulāri jāķemmē un jāsukā ar matu birsti. Tas ir ļoti mazs dzīvnieks, tāpēc jāvanno tas ir tikai tad, kad nepieciešams. Kad sunim divas reizes gadā mainās apmatojums, tas ir regulāri jāķemmē ar dubulto ķemmi, lai atdalītu mirušos matus no pavilnas.

Šķirnes vēsture- japāņu špica izcelsme vēl līdz šim brīdim nav īsti noskaidrota, taču ir versija, ka šī šķirne radusies no vietējiem Sibīrijas samojediem, audzēšanas laikā mērķtiecīgi samazinot to izmērus līdz Japāņu špica izmēriem. Šīs divas šķirnes ir pilnīgi identiskas, to atšķirība ir tikai izmērā. Japāņu špica parādīšanās tiek datēta aptuveni ap 19.gs., īpaši populāri tie kļuva Japānā ap 1950-to gadu, vēlāk popularitāte  kritās un šķirne pazīstamāka kļuva Eiropā un Ziemeļamerikā.